Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

eKönyvtár library
FAQ
 

Great deal: today with a discount!

Regular price:
410 Ft
You save:
62 Ft
Discounted price*:
348 Ft
Purchase
Add to Wish List
ID number:263004
Author:
Evaluation:
Published: 05.12.2006.
Language: English
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

No Mārtiņiem līdz pat Meteņiem latvieši gājuši masku gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Izplatītākie ir ķekatas, budēļi, kaladnieki , čigāni, kā arī nosaukumi pēc dienām: Mārtiņos - mārtiņbērni, Katrīnās - katrīnbērni u.tml. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Dažviet masku gājējiem bija dažādi nosaukumi dažādos svētkos, piem. Dobelē Ziemassvētko- danča bērni, bet Meteņos - budēļi. Starp ķekatu, budēļu, kaļadu u.c. gājieniem ir arī atšķirības - gan maskās (čigāniem, piemēram, jābūt čigānu saimei ar kādiem papildus zvēriem un mošķiem, ko izrādīt), gan dziesmās.
Masku gājieni bija raksturīgi ne tikai gadskārtu svētkos, bet arī, piemēram, kāzās. Šī tradīcīja saglabājusies arī līdz mūsdienām.
Gājieni staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami sev raksturīgas dziesmas (ar piedziedājumiem kaladō, tōtari, duidō, olilō, kūčō u.c.). Ja kāds mācēja kādu muzīku spēlēt, tad uzrāva uz tās, ja nē, tad iztika ar sadzīves priekšmetiem - pannām, katliem, veļasdēļiem, govju zvaniem u.c. Galvenais - jābūt lielam troksnim. Čigāni jeb budēļi gāja no mājas uz māju, veldami līdzi bluķi, nesdami svētību un pārraudzīdami, vai godā tiek turētas sentēvu tradīcijas. Bieži vien barvedim līdzi bija zaļa kadiķu nūju, kurā iesieta cūkas kāja un kāds zvārgulītis. Paši nokrāsojušies ar ogli, lai nepazīst. Iet tālu pa mājām, lai garāki lini augtu.Citreiz ņēma nodarinātu eglīti, cilvēka garumā, ar kuplu zaru pušķi galotnē; eglītes zarus piekāra ar dažādiem izgreznojumiem, zvārguļiem, kriņģeļiem, dažā eglītē vēl iekāra mazu pudelīti sīvā.

ChristmasThe winter solstice (December 22) was celebrated when the night was longest and the day shortest, when the intensity of field work was lowest, but people gathered for evening bees to do textile and other handiwork, to spin fairytales and other stories, to guess riddles, sing, and dance. In the Christian tradition Christmas is the birth of God's son, but in traditional Latvian culture it is the rebirth of the Sun maiden.
During Christmas rooms are decorated with three-dimensional straw or reed ornaments that are vernacularly known as lukturi, puzuri, krīği, putni, and so on. Evergreen branches, junipers, colored rags, wood shavings and other natural materials are also used in the decorations.
The mummers are costumed and in different masks. The most common traditional masks are bears, horses, cranes, wolfs, goats, haystacks, tall women, small men, death, fortune-tellers, and living corpses. Led by a "father", the mummers travel from homestead to homestead or from village to village. The mummers bring a home blessing, encourage fertility, and frighten away any evil spirits.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −224 Ft
Work pack Nr. 1188081
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this eKönyvtár paper on „Masking Traditions in Latvia. Maskošanās tradīcijas Latvijā”.

Link to paper:
https://eng.ekonyvtar.eu/w/263004

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from eKönyvtár.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register